piektdiena, 2014. gada 18. aprīlis

Kas rīt ap 11:00 jāmaina Latvijas ģeopolitikā?

Patlaban Austrumeiropā varam vērot 21.gadsimtā ikdienišķu biznesa stratēģiju sadursmi, kura tiek izspēlēta valstu un lielvaru līmenī. Vienā pusē ir "uzņēmumsX" - Krievijas Federācija, kas īsteno ļoti radošu (lai arī bezgalīgi cinisku) un nebijušu tirgus ieņemšanas stratēģiju. Savukārt pārējie tirgus dalībnieki (Ukraina, ES, ASV, arī Latvija), lai saglabātu status quo, izmanto vecās stratēģijas. Krievijai ir jauna stratēģija un griba kaut ko sasniegt. Pārējiem nav jaunas stratēģijas un vienīgā vēlme ir saglabāt mieru tirgū. Tāpēc, kamēr vien pārējie tirgus dalībnieki nepiemērosies, agresors turpinās iegūt, bet pārējie zaudēt.

Jau daudzus gadus strādāju telekomunikāciju biznesā. Aprakstītā aina telekomunikācijās ir ikdienišķa. Telekomunikācijās pastāvīgu avotu pārmaiņām sniedz straujā tehnoloģiju attīstība. Nevienu te nepārsteigt ar pamācībām, ka ir jāpiemērojas un jāpiemērojas ĻOTI ātri, ja gribi palikt biznesā. Savukārt Ukrainas karā redzam, ka tirgus dalībnieki arvien izmanto vecās stratēģijas, un, kas visbūtiskāk, saglabā vecos - uz komfortu vērstos, mērķus. Tas nestrādās.

Kas būtu jādara Latvijai, mācoties no Ukrainas pieredzes?

Uz brīdi, kad rakstu šo, situāciju Ukrainā ir aptuveni šāda:

  1. ES, ASV, Krievijas un Ukrainas parakstītā Ženēvas vienošanās paredz visu Krievijas mērķu izpildi, un pilnīgu Ukrainas mērķu ignorēšanu (ļoti skaidri aprakstīts šeit: http://aillarionov.livejournal.com/675700.html)
  2. Ukrainas korumpētās elites līdzšinējā saimniekošana ir novedusi pie apkaunojoši nespējīgām spēka struktūrām - izrādās Ukraina nevar sevi nekādi militāri aizstāvēt, ko pastiprina Krievijas inovatīvā stratēģija.
  3. ES lielās korporācijas izdara milzīgu spiedienu un politiķiem, lai neieviestu sankcijas pret Krieviju (skat BP gadījumu, Vācijas uzņēmēju paziņojumi utt.). Tas nerunājot par militāru atbalstu. 
  4. Lai sniegtu militāru atbalstu (kā to paredzēja Budapeštas līgums) ES un ASV ir jābūt lieliem līderiem - tādu patlaban nav. Ne Obama, ne Merkele, ne Olands, un pat ne Kamerons, nav, piemēram, Tečeres līmeņa politiķi. 
  5. Ideja par dialoga nepieciešamību un diplomātiskā risinājuma prioritāti, kuru bez apstājas daudzina impotentie un tumīgie Briseles eirokrāti, ir tikpat loģiska, kā aicināt uz dialogu Imantas pedofilu. Krievijas eliti nevada Rietumu vērtības. Ideja, ka miers ir labāks par karu, nevienu Kremlī nemotivē. Kremļa čekistu dinastijas jau 97 gadus motivē vara un ietekmes sfēras paplašināšana, un visbūtiskāk - absolūtās varas trakums. 
Tas nozīmē, ka Krievija turpinās okupēt kaimiņvalstis tik ilgi, kamēr citi ģeopolitiskā tirgus dalībnieki radikāli nekoriģēs savas stratēģijas. Tajā skaitā Latvija. 

Es personīgi ļoti labi zinu cik grūti ir būt pozīcijās, kuras pēkšņi un kaitinoši apdraud konkurents. Es iedomājos, kā šobrīd jūtas Latvijas valdības komanda. Ļoti gribētos palīdzēt. No pieredzes varu apskatīt dažas lēmumu pieņemšanas fāzes

Pirmkārt, protams, noliegums - tas uz mums neattiecas.

Attiecas. 
  1. Ideja, ka dalība ES&NATO mums garantē drošību, bija spēkā pie vecajām Krievijas stratēģijām. Jaunā Krievijas stratēģija nav dzēšama ar vecmodīgu militāru atturēšanu
  2. Pat ja NATO gribētu Latviju (un visu Baltiju) militāri aizstāvēt, to būtiski ierobežo mūsu reģiona ģeogrāfija - vienīgais zemes ceļš no Polijas iet gar Kaļiņingradu, jūrā pie mūsu krastiem dominē Krievijas Baltijas flote, savukārt gaisa telpu var segt no Krievijas teritorijas. T.i. NATO var palīdzēt tikai ar lielām asinīm.
  3. Lielas asinis karā NATO pret Krieviju nav iespējamas, jo tas nozīmē atomkaru. Un to neviens (es ceru) neapskata. Vēlreiz - vai kāds var nosaukt kaut vienu tiešu ASV un Krievijas (PSRS) militāru sadarsmi? Nevar. Kāpēc?
  4. Otra alternatīva ir milzīgu NATO resursu izvietošana Baltijā - kas gan varētu būt viena jaunajām stratēģijām, kuras varētu lietot.
  5. Ukrainā ukraiņu ir 77%! Latvijā latviešu 63% (kas gan ir straujš uzlabojums kopš 1990.g 52%). Tomēr krievu Ukrainā ir maz. Tikpat maz cik Latvijā 1940.gada 16.jūnijā...
  6. Latvija TIK PAT lielā mērā, kā Ukraina ir pakļauta Krievijas informatīvajam karam. Pēc mana (neprecīza) novērtējuma tas ilgst jau kopš 2004.gada. Krievijas informatīvā kara tehnoloģijām primāri ir pakļautas krievvalodīgās grupas - tie, kam dzimtā ir krievu, un ARĪ tie, kam vienīgā svešvaloda ir krievu. Šis ir būtiski. Putina propagandu atražo arī latvieši, kuri regulāri un primāri skatās Krievijas TV saturu.
  7. Vai mums ir pamats domāt, ka Latvijas spēka struktūras spēs novērst Ukrainas notikumu atkārtošanos? Nezinu. Zinu, ka algas mēs policistiem maksājam mazas. Angļu valodu labi gan jau nepārvalda. Krievijas TV estētikas sfērā gan jau atrodas utt. ..
  8. Vai esam pietiekami ieguldījuši aizsardzībā - tērējam zem 1%, to pašu saskribinot ar pseidoprojektu palīdzību. Neesam.
Tātad. Kas ir tas iemesls, kas mums liek domāt, ka Ukrainas scenārijs uz mums neattiecas? Kas mūs aizstāvēs? Es nezinu. Es zinu, ka Krievija noteikti NEATKĀRTOS vēlreiz to pašu stratēģiju. Vērojot notikumu attīstību, ir jāuzteic Krievijas stratēģiskās plānošanas resurss un inovāciju pakāpe. Latvijai un Baltijai noteikti, tiks piemērota inovatīva vai uzlabota stratēģiju - izčakarēt NATO līgumu 5.paragrāfu, tomēr prasa zināmu ieguldījumu.

No "tirgvedības" viedokļa, kad ir pārvarēta nolieguma fāze (un izdzīvots nelabums), ir laiks inovācijām. Izmantot vecu stratēģiju jaunos apstākļos ir stulbi. Vajag jaunu. Vajag jaunu un inovatīvu stratēģiju. Lai tādu radītu, gandrīz garantēti, būs jāpamet esošā un ierastā komforta zona. Turklāt jādara ātri. Vai kādam liekas, ka Krievija dos kādam atelpu, un ļaus piemēroties lēnītēm? Nē. 21.gadsimtā - ja tev ir palaimējies radīt jaunu produktu, tu tirgo to zibens ātrumā, kamēr cits nav nokopējis. Tas ir - Latvijai ir maz laika, lai sagatavotos Krievijas jaunās stratēģijas realizācijai pret mums.

Kas ir acīmredzamās lietas? Acīmredzamas, gan tikai no loģikas, nevis no ierastās un komfortablās politikas viedokļa:
  1. Ļoti straujš aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 2% no IKP. Tas būtu ~ + 200 M EUR/gadā. Tas būtu jādara tagad - t.i. rīt. Nevis 2015.gadā un lēnām. Tagad un acīmredzot ziedojot valsts budžeta deficīta komfortablo rāmi.
  2. Zemessardzes renovācija - atsvaidzinot un paplašinot, maksimāli iesaistot lojāli noskaņotus pilsoņus
  3. Totāla Krievijas informatīvā kara tehnoloģiju ierobežošana - t.i. TV retranslāciju slēgšana, IP plūsmas cenzūra, EU krievu TV kanāla radīšana. Atrunas par vārda brīvību ir liekulīgas. Čīkstēšana, ka tāpat atradīs citu kanālus - neattiecas uz 95% auditorijas. Nemeklēs. Un varbūt ar laiku "aties".
Kas nav tik acīmredzami? Nedomāju, ka tagad ir īstais brīdis histēriski labot t.s. "integrācijas politiku":
  1. par vēlu
  2. liekas, tā diez ko nestrādā
  3. pats galvenais - krievu kultūrā piekāpība ir vājums. Vājos neciena. 
Stipra, izlēmīga un agresīva Latvijas Republikas dalība ģeopolitikas "tirgū" ir labākā integrācija politika, jo radīs Latvijas krievu, mūsu krievu, acīs kaut ko, ko varēt cienīt un kādreiz arī atbalstīt.

ps. varbūt maldos. Varbūt kļūdos pieņēmumos - bet labprāt uzklausīšu kritiku un komentārus.








32 komentāri:

  1. Lieliski, precīzi un kodolīgi. Pilnībā pievienojos teju katram vārdam. Īpaši jau par ātrumu.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies. Lieliska analize. Tik nelāgas aizdomas, ka ticamākais variants ir — Latvijas vartuŗi tā arī paliek nolieguma posmā un ir gatavi padoties Kremlim. Tāpēc jautājums: kas, jūsuprāt, jādara ne valsts iestādēm (tas ir minēts, taču netiks darīts), bet latviešiem, lai novērstu nodevību un nosargātu savu valsti?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ritvar, kamēr vien mums ir savi varturi, tie tomēr ir mūsējie. Es arvien ticu, ka labāk ir viegli korumpēta, bet mūsu valdība, nekā sveša. T.i. domāju visefektīvāk (kamēr vēl ir laiks) būtu aicināt esošo eliti radikāli mainīt pieeju un izmantot valstij pieejamos ļoti apjomīgos resursus. Esam patiesībā ļoti turīgi - varam daudz ko atļauties.

      ps. un jā, Eglāja kungs, ar manu vecāko brāli - Valdi Pūķi, nesen atminējāmies, ka jūs abi un nelaiķis Kaspars Hartmanis bijāt Rīgas 1.vidusskolas LNNK šūniņas dibinātāji tālajā 1988.gadā. Rīga ir maza :)

      Dzēst
  3. Vēl ir pāris lietas, kas, lai arī neizskatās, bet ir aizsardzības politikas sastāvdaļa un kā tāda arī finansējama vai atbalstāma:
    1) Maukt investīcijas Latvijas Austrumos. Darbs, nauda, subsīdijas, dzīves līmenis. Nodokļu atlaides investoriem, infrastruktūra, whatever. Cilvēki nevēlas pievienoties zemākam dzīves līmenim un mazākai drošībai.
    2) Kvalitatīvs krievvalodīgo mediju klāsts un saturs. Un ne jaupārsimt tūkstošu latu, vai kaut kāds tur miljons. Nu tā, ap 10 iesākumam, un pietiekami, lai ik gadus uzturētu. Varbūt dekoderi bez maksas, nezinu.
    3) Krievvalodīgo līdzdalība valsts pārvaldē. Lai ir gan iesaistīti, gan līdzatbildīgi par notiekošo. Citādi no malas kritizētājiem vienmēr ir ar valsti neapmierināto vēlētāju atbalsts. Nezinu, no kurienes nāk paranoja turēt krievus opozīcijā. Opozīcija ir labākā barotne aizvainojumam, izolētībai un pārmetumiem vienlīdz no Austrumiem un Rietumiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Par investīcijām Latgalē, un vismaz 10m gadā, vai vairāk no visām trim Baltijas valstīm RU kanāla izveidē piekrītu pilnībā. Savukārt, par SC pozīcijā pilnīgi nepiekrītu. Ja nāktu cita veida RU politisks spēks, iespējams, bet pagaidām, skatoties uz SC rīcību daudzos jautājumos Rīgā, arī nenosodot RU agresiju Ukrainā, tas vienkārši nozīmētu kreica tūža atdošnu tieši Putina rokās.

      Dzēst
    2. Šo komentāru ir noņēmis autors.

      Dzēst
    3. Piekrītu Kārlim un uzskatu, ka uzticība ir jāiegūst. Igaunijas krievi nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka atbalsta Igaunijas valdību un valsti un nevēlas nekādu "aizstāvēšanu" no Putina. Ja būtu tāda krievu organizācija Latvijā, domāju - sadarbotos ar vislielāko prieku. Bet ko mēs esam dzirdējuši Latvijā, izņemot agresīvo bļaustīšanos pie Saeimas?! ok, tas ir režisēts un dirigēts no Krievijas. Bet ko domā normāls Latvijas krievs, impērisma ideoloģijas un okupantu filozofijas neapstulbots? Rodas iespaids, ka Latvijas krievi ir vai nu visi promaskaviski domājoši, vai vispār nedomājoši… Kā tādus iesaistīt valsts liktens lemšanā?! Ja ir veselīgi domājošie - kur? kapēc viņus nedzird? Kur ir tādi, kā savulaik Atmodas laikā bija Marina Kostaņecka?

      Dzēst
    4. ...,baidos ,ka kaut kas ir nokaveets...krievu valoda....krievu skolas.Aiciniet uz diskusiju krievu intelighenci,maaksliniekus,pedagogus.Galvenais ar krieviski runaajoshajiem ir jaarunaa ,jaastriidaas ja vajag ,bet nekluseejiet\krievu valodaa\.Mana dziives pieredze.To vajadzeeja darit jau sen.

      Dzēst
  4. Pievienojos. Plus - Krievijai jau šobrīd ir atsevišķa IT daudzskaitlīga " brigāde" kas tiek nodarbināta gan aizsardzībai, gan uzbrukumam. Mums drošības policija ir tādā līmenī, ka nav jēgas nemaz izteikties.Skatoties uz mūsu politiķiem un rīcību - jājautā - kas viņiem ir svarīgi - sēdēt un cerēt, ka Dieviņš pasargās un ienākumiņi nāks kā līdz šim+varēs sēdēt savos tauciņos un sildīties, kā līdz šim. Biznesā tas ar nav iespējams. Bēt vēl jo vairāk - politikā - tiklīdz domā, ka esi kaut ko sasniedzis - tu patiesībā esi tikai pakāpies pakāpienu augstāk un esi labāks mērķis.

    AtbildētDzēst
  5. Analītiski labs raksts, veidojot analoģijas ar tirgu, bet visas lielākās pārmaiņas valstu ģeogrāfijā un Brīvības sakarā, ir vienmēr pastāvējuši citi, mistiski, neizskaidrojami spēki.
    Ļogika, stratēģijas ir bijuši tikai iemesls asinsizliešanai un "stiprākie/gudrākie" uzvar principam. Jebkurš kara un atbrīvošanās iznākums ir mistisks, saliedētības un miera projecēšanas rezultāts. Paskaties atpakaļ uz "Baltijas ceļu" vai Indijas gadījumā "Mahatmas Gandi" nevardarbības stratēģija.

    Pirmkāt, es uzskatu, ka visus notikumus ir jāignorē un nav jārada neviena dzirsktele liesmas aizsākšanās. Uguns padeg, un ja viņam nemet klāt benzīnu vai malku, tas izdziest. Jā, ir zaudējumi, mazliet izlietas asinis, bet nekādu nopietnu turpinājumu un apdraudējums miljoniem dzīvību.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Šis ir cits laiks - reālais karš nav ar ieročiem rokās. Tas ir tv, netā, avīzēs, radio....

      Dzēst
    2. TV, nets un avīzes ir ogles ugunij. Es uzskatu, ka ir jārada latvijas dzīvojošiem krieviem svētkus, jāatrod veids kā vienot tautu un radio, tv propogandā nevienam vairs nebūs intereses klausīties

      Dzēst
  6. Ko vēl būtu jādara - jāpopularizē dubultās pilsonības iespējas tiem latviešiem un viņu pēctečiem, kas dzīvo ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Īrijā, lai viņi nezaudētu saikni ar Latviju, piedalītos vēlēšanās un nezaudētu saikni ar šo zemi. Pretējā gadījumā tiešām varam sagaidīt, ka nākamajā Saeimā ievēlēs SC+Sudrabas kompāniju un tad līdz balsojumam par izstāšanos no NATO vairs nav tālu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Par ko " SC+Sudrabas kompānija" ir sliktāka par nodevējiem vienotību un tb/lnnk ? Ja krievi iebruks Latvijā, tipašlaik pie varas esošie būs pirmie, kas bučos viņu zābakus ! Diemžēl Latvijas vēlētājam nav par ko balsot, tāpēc tas balso ar kājām, t.i. pamet savu Dzimteni !

      Dzēst
    2. Ar to, ka tās tomēr ir mūsu partijas, nevis Kreivijas partijas.

      Dzēst
  7. 1940. g. Latvijā bij knapi 7% krievu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es vairāk par to, ka ~ 77% latviešu. Tik cik ukraiņu šobrīd Ukrainā. Mani tas pārsteidza - likās, ka krievu UKR ir daudz vairāk.

      Dzēst
  8. Iespējams, Putins rēķinās ar to, Krievijas iebrukums Baltijā uzreiz nav 3.pasaules karš, tāpēc adekvātas NATO atbildes nebūs, lai neriskētu ar tāda uzsākšanu.
    Amerikāņu un eiropiešu "boots on the ground" Baltijā izmainītu situāciju. Tad tieši Krievijas agresija automātiski nozīmētu pilna mēroga konfliktu ar ASV un Eiropu. Tāpēc NATO labākā un laikam vienīgā atturēšanas taktika ir tieši liela skaita militāra personāla izvietošana. Pat ja Putins šeit kaut ko pasāks, NATO valdībām nebūs grūti pārliecināt savus pilsoņus, ka Krievija tiem ir uzbrukusi ne tikai saskaņā ar 5.pantu t.i. teorētiski, bet arī praktiski.

    Jāatgriežas pie aukstā kara loģikas un aktīvas atturēšanas taktikas.

    Jāpieņem, ka neskatoties uz to ka Putins uzvedas kā pilna mēroga psihs, tomēr viņam savas psihozes gribas izbaudīt un atomkarš nav viņa plānos.



    AtbildētDzēst
  9. Absolūti pievienojos ar vienu piebildi. Kamēr vietējais elektorāts sajūsmināti balsos par politiskajām prostitūtām, kas par nelielu bet taisnīgu samaksu bučos krievu tankus, būtisku uzlabojumu nebūs. Trakākais, ka tas notiek tik latviskā novadā kā Kurzeme.

    AtbildētDzēst
  10. Paldies par skaidru un precīzu situācijas pārskatu un iespējamajiem risinājumiem. Vien jācer, ka šos vai citus tik pat inovatīvus risinājumus varneši uzskatīs par nepieciešamiem un steidzami ieviešamiem.

    AtbildētDzēst
  11. Ir loģiski, bet:
    1. Diez vai kāds maksās par NATO resursu izvietošanu šeit - neatmaksājas.
    2. Latvijā nekad nebija 7% krievu, lūdzu, pārbaudiet savus avotus.
    3. No turienes pat, no biznesa: gribi palikt neatkarīgs monstru sabiedrībā, dari tā, lai monstriem ir izdevīga tava neatkarība. Cita ceļa īsti nav.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Kaut kā esmu neveikli vai par īsu par to demogrāfiju. Biju izbrīnīts, ka ukraiņu ir 77% (2001). Lativjā latvieši bija 75.5% 1935.gadā. Tas bija vēsturiskais maksimums.

      http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija

      Tas viss ukraiņiem nepalīdz, jo liela daļa ar galvu dzīvo Krievijā. Mūsu gadījumā šī problēma iespējams ir lielāka. Par nepietiekami runājam

      Dzēst
  12. Dažas piebildes.

    1. Es neredzu, ka Ženēvas vienošanās paredzētu jebkādu mērķu obligātu izpildi. Manuprāt, tas teksts ir tikai labas gribas izpausme, jo neparedz nekādas sankcijas par šo vienošanos neizpildi. Illarionovs šķiet šoreiz pārspīlē. Laiks rādīs.

    2. Budapeštas memorands (nevis līgums) negarantē militāru atbalstu. Lasām oriģinālu. Memorandā USA, UK un RU apņēmās pieprasīt nekavējošu ANO DP atalstu UA, ja tā kļūst par agresijas upuri (ar atomieročiem - Lavrova interpretācijā). Diemžēl UA nekādi nav pasargāta ar šo memorandu, ja agresoram ir veto tiesības ANO DP.
    http://www.cfr.org/arms-control-disarmament-and-nonproliferation/budapest-memorandums-security-assurances-1994/p32484
    Vienīgās cerības uz USA un UK(ES) sankcijām, jo Krievija ir piesmējusi viņu parakstus zem šī dokumenta.

    3. Formāli krievu UA bija 17,3 % (2001.g., jaunāku datu nav). Bet praktiski 29 % UA iedzīvotāju primārā valoda bija krievu, jo arī 15 % ukraiņu tā atzina. Respektīvi krievu valodas informatīvajā telpā dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā varētu domāt, redzot skaitli 77 % ukraiņu. Krievu ir vairāk nekā ukraiņu Sevastopolē (77 % vs 22 %) un Krimā (58 % vs 24 %). Doņeckas un Luganskas apgabalos krievu ir ap 40 %.
    http://2001.ukrcensus.gov.ua/rus/results/general/nationality/

    4. Nedaudz izbrīna telekomunikāciju spečuka pārliecība, ka demokrātiskā valstī varēs nobloķēt un aizliegt TV kanālus. Pat autoritārās valstīs tas ne pārāk labi padodas, jo internetā vieglu apkārtceļu ir pārāk daudz. Un čīkstēs (vai vienkārši izies ielās) ļoti daudzi - it īpaši tie, kas nezin angļu vai vācu valodu. Pat ja viņi ideāli zinātu latviešu valodu, piedāvājums mūsu mediju tirgū ir tik nožēlojamā līmenī, ka ar to nesamierināsies neviens. Un tirgus piedāvās gatavus risinājumus - SAT, TOR etc.
    Tāpēc vienīgā versija ir proaktīva NRTP dabība (cenzējot/sodot melīgus RU ziņu raidījumus) + kontrpropaganda. RU TV izklaides un kultūras raidījumus neaiztiekot.

    5. Pat Kremļa lakstīgalas nav spējušas līdz šim uzzīmēt jebkādu Krievijas kā valsts ekonomisko ieguvumu no Krimas aneksijas. Tikai zaudējumus. Tāpēc runāt no tirgzinības viedokļa par šiem procesiem ir nedaudz... hm, paralēli. Pagaidām Putins ir nodrošinājis sev tikai ierakstu vēstures grāmatā. Un ir aizdomas, ka tas ir bijis viens no motīviem.

    6. Ja kāds apies NATO piekto pantu, tad NATO tajā brīdī pārstās eksistēt. Amerika to varētu atļauties, Eiropa - nē.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies par izvērsto komentāru.

      1) Manuprāt Illarionovs ne tik daudz par sankcijām, cik par visu to, kas tur nebija pateikts

      2) Paldies, par Budapeštas skaidrojumu!

      3) Mans komentārs par demogrāfiju vairāk bija par to, ka etnisko krievu UA ir proporcionāli mazāk kā Latvijā - i.e. Latvijā šī problēma ir lielāka. Cits jautājums, ko varētu pētīt, ir kur Krievijas TV aizsniegtā auditorija ir proporcionāli lielāka. Jo arī daudzi latvieši skatās pamatā Krievijas TV. T.i. gribu uzsvērt, ka informatīvā kara aspektā LV ir diezgan līdzīgā (sliktā) situācijā kā UA. Tas daudziem tā neliekas.

      4) Varbūt tieši mana pieredze telekomunikācijās atļauj apgalvot, ka informatīvā kara kanālus var bloķēt diezgan efektīvi, ja ir runa par lieliem auditorijas procentiem. Interesenti vienmēr atradīs. Arī Ziemeļkorejā. Bet tādu grupu ir ļoti maz. T.i. aktīvā politiskā, nevis patērnieciskā pozīcijā vienmēr ir mazākums. Attiecīgi mehāniski var pasargāt vismaz vairākumu. Un ar aktīvo mazākumu darboties personiskāk.

      5) Tirgzinība ir alegorija, kas ir viegli uztverama un korelē ar militāro domāšanu. Tāpēc to izmantoju. Putina motīvi ir atsevišķas izpētes vērta tēma ..

      6) Vēsturē darbojas tikai viens nemainīgs princips, viss, kas šķiet pastāvīgs - mainās. NATO nav nekāda pašsaprotama iemesla mūžīgi eksistēt, tāpat kā Britu impērijai, PSRS vai taml. Ticība NATO dominancei ir bīstama dogma, kas visu laiku ir kritiski jāvērtē

      Dzēst
    2. 4. Bloķēšana izklausās diezgan arhaiski, bet statistiski droši vien visefektīvāk.
      Noteikti, ka daļa auditorijas meklēs nosacīti sarežģītus apkārtceļus, bet vairums samierināsies, izvēlēsies citas jau pieejamas alternatīvas to pašu Euronews RU vai Dožģ. (atcerēsimies to TV3 aiziešanu no interaktīvās televīzijas - cilvēki šūmējās, bet LTcom nepamet, TV3 reklāmas bloki kļuvuši īsāki).

      Šajā brīdī ideāli būtu bijis, ja valstij jau pašai būtu sava alternatīva, ko piedāvāt šai auditorijai, tomēr tās nav.
      Ok, piekrītu, ka izdevumi šādas alternatīvas radīšanai ir lieli, bet mūsdienu tehnoloģiju iespējas un nosacīti mazie attālumi ļautu izveidot visām trim Baltijas valstīm vienu kvalitatīvu krievisku TV kanālu. Neba jau mēs vienīgie saprotam, ka kaut kas ir jādara.

      Dzēst
  13. "Горе от ума"(c). Cik sarežģītas lietas jūs te apspriežat...
    Pleskavas apgabalā minimālā pensija 2014. gadā ir 6344 RUB (130 EUR) tvoyapensiya.ru/minimalnaya_pensiya_2014.html
    Latvijā minimālā pensija 2014. gadā ir 70,43 EUR www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/pensionariemsenioriem/vecuma-pensija
    Varbūt vēlreiz apsvērsim savas neatkarības vajadzību? :)
    50-gadīgo Latgales nepilsoņu vietā es noteikti apsvērtu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Draugi, kas brauc pie Sibīrijas latviešiem zināja teikt, ka pāris gadus atpakaļ reālās pensijas bija apmēram 50-60 LVL pie lielākām cenām bet arī ievērojami mazākas atkarības no "civilizācijas".

      Dzēst
  14. Starp citu, Ukrainas ciparu ieguglējiet paši. Bilde paliks skaidrāka.

    AtbildētDzēst
  15. Paldies, ļoti pamatots raksts. Kas attiecas uz 1.punktu 'to do", tad jau 2012.gadā straujš finansējuma pieaugums tika plānots un apstiprināts Saeimā (NBS attīstības plāns līdz 2020.gadam). Pieaugumam bija jāsākās jau pērn, bet realitātē sanāca samazinājums. Līdz ar to var gadīties, ka straujo pieaugumu būs jāvec kaut vai tādēļ, lai neizlidotu no NATO par vienpusēju saistību nepildīšanu.
    Vēl viena rezerves alternatīva, kas skaitliski līdzvērtīga ZS rekrūšiem, bet krietni kaujasspējīgāka, ir rezerves karavīri, kas atvaļinājās no PD pirms maksimālā vecuma sasniegšanas. Ne visi ir iestājušies ZS, savukārt valsts par vīņiem neizrāda nekādu interesi, pat uzskaite ir ļoti vāja. Cenzūra rezultātus nedos, jārada savu kontrpropagandu.

    AtbildētDzēst